Gāthā 150 — Bhaṅguraṃ Kāyarūpaṃ
« Aṭṭhīnaṃ nagaraṃ kataṃ maṃsalohitalepanaṃ, yattha jarā ca maccu ca māno makkho ca ohito. »
Passaddhiṃ Bhāvettha
Ajja ṭhitā vā nisinnaṭṭhā vā attano aṭṭhi-pañjaraṃ anubhavatha. Yā tumhe dhāreti, tāya saṅghāṭiyā saññaṃ karotha. Iriyāpattaṃ vā attabhāva-nimittaṃ vā paṭicca uppannaṃ niraṭṭhakaṃ ārambhaṃ vissajetha.
Paṭisaṅkhā ca Vibhāvanā
“Aṭṭhīnaṃ nagaraṃ” esā upamā rūpakāyassa saṅghāṭaṃ dasseti, yatra viññāṇaṃ paṭiṭṭhitaṃ hoti. Aṭṭhi-maṃsa-lohita-ādīhi oḷārikāhi dhātūhi vaṇṇiyamāno, textaṃ manusse mūlabhūtāya jīvabhāvika-saccatāya neti. Ayaṃ paṭisaññā dvemānasika-visāni avissajja ghaṭeti: mānaṃ, yo rūpaṃ vā khaṇikaṃ vā balaṃ vā nissāya uppajjati, ca makkhaṃ, yo sahajātikaṃ dubbalattaṃ māyā-vidhīhi chaḍḍetuṃ icchati. Jarā ca maraṇaṃ ca maṃsassa saṅghāṭiyamhi eva likhitāni iti ñatvā, niraṭṭhakaṃ parihāna-bhayaṃ vimoceti. Sabbāṅga-paricariyāyā ca puna-utpatti-paricariyāyā ca, ayaṃ pasādaṃ kāyaṃ sabba-sacca-bhāvena upagantuṃ anumatiṃ deti. Kālaṃ niggahituṃ vā balakārena akata-yobbanaṃ rakkhituṃ vā na ceṭṭhati, atha kho yāva no samappitaṃ, tāva imassa bhavanassa samatāṃ paṭijaggituṃ icchati. Sacca-ārogyaṭṭhānaṃ maṃsa-nagaraṃ sukaraṃ, parisuddhaṃ, mettena ca vasituṃ samatthiyaṃhi tiṭṭhati, na tasmiṃ baddhaṃ hutvā.