Gaṇṭhipada 223 — Santi ca Karuṇā
« अक्कोधेन जिने कोधं, असाधुं साधुना जिने, जिने कदरियं दानेन, सच्चं वादेन मोसवादिनं। »
Santiyā paṭipajjatha
Ekam ṭhānaṃ rocetha yattha tumhākaṃ saṅkocitabhāvo vā dātuṃ ayācakatā (kālaṃ, manasikāraṃ, vā vatthuṃ) hoti, ca sañcetanāya aññātaṃ dānapaṭipattiṃ karotha hadayassa vivaraṇaṃ anubhavituṃ.
Cintanā ca Vivaraṇaṃ
Ayaṃ gāthā pāṭikā ca anulomikā ca maggaṃ deti akusalacittabhāve parivattetuṃ patilomika-paṭipakkhehi. Na hi andhakārena paṭimukhaṃ yujjituṃ, atha khvassa paṭisamaṃ ālokaṃ pajjāletuṃ. Kodho dahanto ca andhakārī ca balaṃ. Taṃ akkodhena abhibhavanaṃ khantiyā, thirattassa ca, ajjhattikasantiyā ca sītalaṃ paṭipādeti. Tathā lobho ca attasaṅkoco ca dānena paṭinissagga-pavattiyā ca vivaraṇa-gatiyā ca vilīyanti. Musāvādo, sammoha-kārako ca samājika-bandhana-bhedako ca, saccena ca bhūtatthena ca niccala-pabhāsena paṭisaññūto hoti. Ayaṃ paṭipakkha-upāyaññu cittassa sukhuma-ñāṇaṃ nissāya tiṭṭhati: dve viruddhā cittabhāvā yugapat saññāya avakāsaṃ na labhanti. Kusalaṃ dhammaṃ ussāhena bhāvento, akusala-bhāvaṃ āhāraṃ pahīnena karoma. Idaṃ ajjhattika-rasāyanaṃ sabbasmiṃ khaṇe sampaṭicchannaṃ, yaṃ divasika-abhyāso anukkamena gahaṇa-anuvattanaṃ ca rakkhā-anuvattanaṃ ca paññā-sāmaññāni ca attadāna-sāmaññāni ca parivatteti.